piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Tā arī mēdz gadīties ar mani.....

Cik dīvaina ir sajūta, kad tu nevari panākt to, ko tik ļoti kāro... Ikdienā es nekad neesmu sastapusies ar tādu problēmu kā savaldzināt vīrieti...nevēlos izklausīties uzpūtīga, tomēr skatoties patiesībai acīs, es viegli varu iepatikties vīrietim... Un kā es pie tā esmu pieradusi.... laikam jau tā ir mana nelaime!
       Pāris dienas atpakaļ es satiku Viņu... Viņš lika man uztraukties mūsu pirmajā tikšanās reizē, lai gan tas ir pavisam neraksturīgi man. Kāpēc es biju tik ļoti uzvilkusies?! Laikam jau tāpēc, ka kaut kur dziļi sevī jutu, ka Viņš nav priekš manis... neskatoties uz to, ka Viņš man iepatikās(!)
Man vairs nav tas vecums, kad naivi ticēju, ka Princis iemīlēs parastu meiteni no visparastākā ciematiņa! Mūsdienās prinči skatās uz princesēm no savas aprindas... un te nu es varu kaut plīs pušu - es neesmu ne tuvu tam! Esmu parasta meitene, ar kuru ,tāda ranga cilvēki, var vienīgi izklaidēties...vai labākajā gadījumā būt vienkārši labi paziņas. 
Lai arī dikti vēlos ticēt tam labajam, tomēr sanāk sevi noskaņot uz to sliktāko, tas , lai vilšanās nesagādātu tik ļoti lielu rūgtumu...